Stīvena Kinga romāns "22.11.1963" Latvijas tirgum šķiet gluži nekomerciāls izdevums. Pirmkārt, tā nosaukums (datums, kurā tika nošauts Džons Ficdžeralds Kenedijs) nepavisam nelīdzinās kādai spilgtai, atmiņā paliekošai frāzei, otrkārt, grāmata ir vairāk nekā 800 lappuses bieza, kas mūsdienu ātrā patēriņa laikmetā var atbaidīt ne vienu vien mazāk rūdītu lasītāju, un, treškārt, protams, cena... 30 eiro par daiļliteratūras grāmatu Latvijas apstākļos ir gluži vai astronomiska summa. Un tomēr ne brīdi nenožēloju, ka atmetu nodomu sagaidīt mirkli, kad šī grāmata būs atrodama nocenoto plauktos un šķīros no minētajiem 30 eiro. Stīvena Kinga romāns spēja sagādāt neaizmirstamu, īpaši izgaršojamu lasīšanas pieredzi.
Protams, šis nebija gluži "šāviens tumsā" - politika un vēsture ir mana stihija. Taču paradoksāli, bet lielāko baudu romāna lasīšanā guvu nevis no vēsturisko faktu vai politisko peripetiju pieminēšanas, bet gan no pavisam citām šī fundamentālā darba kvalitātēm - gan galvenā varoņa iekšējo izjūtu un romantisko attiecību aprakstiem, gan sešdesmito gadu sākuma Amerikas spilgtā, neticami dzīvā atainojuma.
Arī pati romāna spriedzes struktūra ir apbrīnojama - gandrīz visas 800 lappuses ir aizraujošas, lai gan lielākoties tiek aprakstīta galvenā varoņa teju vai ikdienišķa rutīna un īstie "action" mirkļi pienāk tikai dažviet, kā atsevišķi kulmināciju uzplaiksnījumi. Taču lasītājs burtiski ar kaulu smadzenēm jūt, ka visu laiku kaut kas "briest". Kings ir īsts meistars šādu noskaņu radīšanā, ik pa brīdim iemetot tekstā intrigas āķus (Džim-La vien bija ko vērts!), uz kuriem atliek tikai uzķerties. Un, kad spriedzes piesātinājuma mirklis pienāk, tas neliek vilties. Vēl vairāk - tas šokē, satricina un pēc atraušanās no grāmatas vēl krietnu brīdi liek justies esam citā realitātē. Jā, romānā ir arī šausmīgas ainas, kas cilvēku ar spilgtu iztēli un spēcīgu empātiju var iespaidot ne pa jokam, taču to esamība šeit šķiet attaisnojama, pat nepieciešama. Tās ir neatņemama sastāvdaļa Kinga unikālajā literārajā "sīrupā", kas piešķir tam neatkārtojamu smeķi.
Ja viens no daiļliteratūras uzdevumiem ir spēt likt noticēt neticamajam, tad šī grāmata to pilda lieliski. Te gandrīz nav ne miņas no tās, personīgi man ne pārāk simpātiskās "nerealitātes" atmosfēras, kas prevalē gandrīz visos zinātniskās fantastikas romānos. "22.11.1963" reālistiski pasniedz pat sirreālus tēlus (vīrs ar zaļo/dzelteno/sarkano/melno karti) un metafiziskas teorijas. Šajā ziņā romānā īsti nenostrādāja tikai viena epizode - alternatīvās nākotnes apraksts, kad Kenedijs izglābts no nāves, kas pārāk līdzinājās klasiskām dekadentiskas un totalitāras pasaules aprakstu klišejām (a la Orvela "1984" un Bērdžesa "Mehāniskā apelsīna" kokteilis).
Izdots: 2015, Zvaigzne ABC
Žanrs: Zinātniskā fantastika, politiskais trilleris
VĒRTĒJUMS:
- Blogger Comment
- Facebook Comment
Abonēt:
Ziņas komentāri
(
Atom
)
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru