"Peldošie - ceļojošie"

Reti gadās teātra izrādes, kuras krietnu laika sprīdi neļauj nojaust, ar ko tad īsti skatītājam būs jārēķinās. Jaunā Rīgas teātra izrāde "Peldošie-ceļojošie" sākas kā šķietami melanholisks vēstījums par 20. gs. sākuma Sanktpēterburgas kultūras aprindu bohēmistiem, kuru dzīvē ir tikai viena problēma - garlaicība, kuru tad šie "nelaimīgie (nevaru izdomāt, vai šis vārds te būtu vai nebūtu liekams pēdiņās, tāpēc lai paliek viena pēdiņa), cenšas risināt, metoties arvien jaunās romantiskās attiecībās, laužot sirdis pa labi, pa kreisi. Šķiet, izrādes sākumdaļa ir kā režisora brīdinošs mājiens: "Ja es būtu gribējis, būtu varējis no šīs lugas iestudēt drāmu!".

Tomēr turpinājumā ar katru minūti izrāde kļūst arvien vieglāka un baudāmāka, līdz pirmā cēliena beigās saproti - patiesībā tu skaties komēdiju! Izrādes beigās, kad jau esi ne reizi vien izprovocēts uz skaļu smiešanos, ko izsauc savā amizantajā bezjēdzībā apburošie dialogi, esi spiests atzīt, ka skaties pat ļoti labu komēdiju! Komēdiju, kuras mākslinieciskuma piegaršu nodrošina tās neparastā pasniegšanas forma - ikviens izrādes varonis uz skatuves sev līdzi nemitīgi velk flīģeli, laiku pa laikam uzkāpjot uz tā, lēkājot, ielienot tajā iekšā, dejojot ar to... Var tikai apbrīnot aktierus, jo šī izrāde no viņiem prasa arī gana labas akrobātiskās prasmes un spēju atcerēties flīģeļu stumdīšanas horeogrāfiju trīs stundu garumā. Savukārt skatītājam nepavisam nav jākaunas, ja tas nespēj saprast, ko īsti šie flīģeļi simbolizē. Visticamāk, neko.

"Peldošie-ceļojošie" ir gaumīgi ekscentriska, taču absolūti labdabīga un pozitīvi izklaidējoša izrāde. Labi gan, ka režisors devis priekšroku komēdijai, nevis drāmai.

Pirmizrāde: 2014
Žanrs: Komēdija

Foto: Ansis Starks

Share on Google Plus

Literino - portāls par jaunumiem un atklājumiem kino, literatūras, mūzikas un teātra mākslas jomā