Pēc savas triumfālās debijas ar (kā noprotams) faktiski autobiogrāfisko dēku aprakstu "Latvieši ir visur", Otto Ozola otrais uznāciens pagājušajā gadā noritēja krietni klusāk. Spiegu trilleris "Theodorus. Deja ar ziloņzivi" nav radījis tik lielu rezonansi, lai gan velti - vismaz Latvijas daiļliteratūrā tas ir oriģināls, aizraujošs, turklāt 21. gadsimtu elpojošs darbs.Ar "ziloņzivi" Otto Ozols, kā pats atzīst, vēlējies radīt Džeimsa Bonda cienīgu spiegu trilleri, mērķējot to arī kino ekranizācijai. Romānā prasmīgi savīti vairāki pēdējo gadu aktuāli globālie notikumi, un, par atspēriena punktu ņemot bijušā CIP darbinieka Edvarda Snoudena pasaulei atklātos faktus par apmēriem, kādos lielvalstu slepenie dienesti tur roku uz pulsa un faktiski izspiego moderno tehnoloģiju lietotājus, izvirzījis arī labam politiskajam trillerim gandrīz obligāti nepieciešamo "sazvērestības teoriju". Proti, Snoudens esot atklājis tādus niekus vien, patiesībā datorprogrammu iespējas lielvalstu labā tiekot izmantotas vēl šokējošākā un savā ziņā arī ciniskākā veidā... Kādā? Protams, tas jālasa grāmatā. Taču intrigas atrisinājums globālajiem (un arī lokālajiem) procesiem līdzi sekojošam cilvēkam nepavisam neliek vilties - būtībā "ziloņzivs" izvirzītā teorija, iespējams, ir tikai neliels realitātes pārspīlējums. Atšķirībā no "Latvieši ir visur", kuras vājākā daļa likās tieši reizēm pārlieku "aiz matiem pievilktie" centieni par katru cenu pārliecināt lasītāju, ka latvieši ir ārkārtīgi ietekmīgi pasaules "pelēkie kardināli", "Ziloņzivī" tieši "sazvērestības teorija" un komplektā ar to līdzi nākošās pārdomas par globālajiem procesiem ir viens no grāmatas veiksmes stūrakmeņiem. Var nojaust, ka Otto Ozolu uz daļu no pārdomām mudinājusi arī paša pieredze.
Bez minētajām ģeo-polit-socio-ekonomiski analītiskajām pārdomām, "Ziloņzivs" piedāvā arī vietām teicamus vizuālo ainavu uzbūrumus, gaumīgus dialogus, aizrautīgas lasīšanas cilpu ap kaklu apmetošus asa sižeta pavērsienus un pāri visam - kopēja viegluma, pozitīvisma auru. Ja grāmatai tās žanrā vispār var ko pārmest, tad varbūt vienīgi to, ka tā ir pārāk īsa ("Ziloņzivs" stāsts tiek pabeigts 240 grāmatas lappusēs).
Izdošanas gads: 2014
Apgāds: Atēna
Žanrs: Trilleris, spiegu romāns
VĒRTĒJUMS:
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru