Taču žurnālista, rakstnieka un kara vēsturnieka Marata Kalandarova grāmatas "Vīza uz dzelmi" par vienu no šādām traģēdijām - prāmja "Estonia" bojāeju 1994. gadā Baltijas jūrā - vairs neļauj uz šo katastrofu un tās upuriem skatīties atsvešināti, kā uz kārtējiem statistikas datiem vēstures annālēs. Šīs grāmatas nevis sausi šķetina bezpersoniskus avārijas faktus, bet ietērpj dokumentālos notikumus cilvēciskos tēlos, liekot līdz kaulam izdzīvot viņu pieredzēto. Grāmatas ir uzrakstītas tik talantīgi, ka, iespējams, pat sociopāts bez empātijas sajutīs kaut nelielu līdzpārdzīvojumu. Tieši spēja tik skaudri, reālistiski un vienlaikus tēlaini parādīt, ko šādas traģēdijas nozīmē tajās iesaistītajiem, ir "Vīza uz dzelmi" lielākā vērtība. Kalandarovs ir radījis visizcilāko pieminekli "Estonia" traģēdijā bojāgājušajiem, viņu tuviniekiem un visiem pārējiem, kas cieta saistībā ar šo it kā nelaimes gadījumu (bet pēc grāmatu izlasīšanas vairs nepaliek šaubu, ka patiesībā - baisu noziegumu pret cilvēci).
"Vīza uz dzelmi" ir šokējošs un emocionāli satricinošs vēstījums, kurš atklāj, kā šīs pasaules vareno "lielās vīzijas" sabradā "mazo cilvēku" dzīves, sapņus, tiesības uz laimi vai pat eksistenci. Turklāt ne vienmēr šie lielie mērķi ir klaji ļaunprātīgi - protams, grāmatās ir aprakstīta iedzīvošanās kāre un citas vājības, bet vienlaikus tā ir kārtējais apliecinājums tam, ka vislielākās šausmas nereti tiek izdarītas it kā labu nodomu (vismaz lozungu līmenī - tādu kā "valsts intereses") vārdā.
M. Kalandarovs soli pa solim atklāj faktus, kurus, godīgi sakot, līdz šim nezināju, jo par "Estonia" katastrofu biju dzirdējis vien bērnībā, kad kritiskās domāšanas aizmetņi tikai veidojas. Taču par šiem faktiem bija un joprojām būtu jārunā vadošajiem žurnālistiem, ekspertiem, izmeklētājiem, politiķiem - "Estonia" mēroga noziegumiem nav noilguma, un patiesības atklāšanai arī ne. Tā vietā pat par šīm sensacionālajām Kalandarova grāmatām faktiski valdījis klusums - internetā rodamas vien Arno Jundzes aktivitātes NRA (intervija ar Kalandarovu un grāmatas apskats), pāris blogeru ieraksti un tas arī viss. Bet pie tā, ka pašas būtiskākās tēmas masu medijos parasti tiek paslaucītas "zem paklāja" vai vispār neparādās, jau pierasts. Un var jau arī saprast - pēc faktiem, ko atklāj grāmata, kļūst skaidrs, ka jebkura dziļāka urķēšanās "Estonia" noslēpumos var izrādīties ļoti kaitīga veselībai un dzīvībai. Galu galā arī pats Kalandarovs 2014. gadā aizgāja bojā ļoti mīklainos apstākļos - nepabeidzis sērijas trešo grāmatu, no sirdstriekas metro stacijā Maskavā, it kā dodoties uz tikšanos ar kādu avotu, kas solījis jaunu informāciju "Estonia" sakarā... Pats Kalandarovs dažus gadus iepriekš intervijā A. Jundzem bija izteicies, ka mūsdienās specdienesti nogalina, izmantojot organismā nekonstatējamas indes, kas ārēji izskatās pēc parastas sirdstriekas. No otras puses, (naivu?) cerību, ka šoreiz var būt viss nav tik ļauni, atstāj paša Kalandarova "Vīza uz dzelmi" pirmajā daļā aprakstītā personīgā pieredze ar infarktu - tātad problēmas ar sirdi autoram ir bijušas jau iepriekš.
Jāsaka gan, Kalandarovs "Vīza uz dzelmi" otrajā daļā mazliet izdara sev (un patiesībai) lāča pakalpojumu - līdzās cietajiem, neapstrīdamajiem faktiem "Estonia" lietā viņš brīžiem sāk aizrauties arī ar dažādām citām teorijām, kas variē skalā no "visai ticami" līdz "slikta fantastika". Ja šādā grāmatā kaut vai tikai garāmejot un it kā pa jokam tiek pieminētas citplanētiešu iespējamās aktivitātes uz mūsu planētas un tamlīdzīgas lietas, tas var ātri graut uzticību un nelabvēļiem pasniegt uz paplātes lodes, ar kurām "nošaut" autoru kā kārtējo "pustrako sazvērestību teorētiķi". Tiešām nesaprotami, kāpēc Kalandarovam tas bija vajadzīgs. Jo vairāk tāpēc, ka šiem muļķīgajiem sānsoļiem, flirtējot ar mazpamatotām versijām par dažādiem vēstures notikumiem, nav nekāda tieša sakara ar grāmatu galveno līniju.
Otrkārt, mīnuss varētu būt arī tas, ka kopumā grāmatas, protams, atstāj diezgan smagu, nomācošu iespaidu. Nepārprotiet - valoda kopumā nav depresīva, tā ir raita un enerģiska, un sižets ir vitāls, aizraujošs un spraigs, taču "Estonia" notikuma fakti runā paši par sevi - saprotams, ka šīs nebūs īstās grāmatas, kurās smelties optimismu un ticību labajam.
Tomēr "Vīzu uz dzelmi" noteikti derētu vismaz pamēģināt izlasīt ikvienam, kurš sevi neuzskata par mucā dzīvojošu. Šis darbs gan no dokumentālas atmaskošanas, gan humānisma viedokļa ir pārāk monumentāls, lai to drīkstētu ignorēt.
Izdots: 2010 un 2014, Kontinents
Žanrs: Daļēji dokumentāls spriedzes romāns
VĒRTĒJUMS:
recenzija, Estonia, Kalandarovs, atsauksme, grāmatas apskats, viedoklis
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru