Šoreiz Nīsons ekspluatē mazliet retāk izmantotu, vainas apziņas sagrauzta skarbā vīra tēlu. Būtībā filma ir tik "drosmīga", ka pat necenšas līdz galam attaisnot Nīsona atveidotā varoņa reiz pastrādātos noziegumus, neglorificējot, piemēram, pasūtījuma slepkavību veikšanu. Protams, galvenais varonis skatītāja apziņā būs labais tēls gandrīz vienmēr (personīgi manā atmiņā kā nepatīkams tips ir iesēdies tikai viens filmu vai seriālu galvenais varonis - Frenks Andervuds no "Kāršu nama", ar kura patoloģisko varaskāri un galēji cinisko "pragmatismu" es nekādi nespēju identificēties, tāpēc vienmēr jūtu līdzi viņa pretiniekiem). Arī Nīsona atveidotais tēls, protams, skatītāja acīs ar savas pagātnes nožēlošanu tikai iegūst, izraisot līdzjūtību.
Papildus visai cienījamajām stāsta kvalitātēm, "Nakts skrējiens" var lepoties arī ar dažiem interesantiem filmēšanas specefektiem - piemēram, veidu, kādā tiek parādīta pāreja no vienas darbības vietas uz citu, ko kamera izdara burtiski. Sīkums, bet patīkami, un tik novatoriskā izpildījumā šādu efektu līdz šim nebiju redzējis.
Lai gan filma neiztiek arī bez nenostrādātām vietām (piemēram, policija, kura, meklējot bīstamu aizdomās turamo, paviesojas pie tā vecākiem, lai pavaicātu, vai dēls nav bijis mājās, bet nez kāpēc neturpina māju novērot) vai vienkārši Holivudas trilleru tipiskajām muļķībām (arī šeit neiztiek bez cilvēkiem, kuri, vairākkārt sašauti, ne tikai nezaudē samaņu, bet pat turpina varonīgi steberēt uz priekšu), kopumā "Nakts skrējiens" uz sevi liktās pieticīgās cerības attaisno ar pamatīgu uzviju. Būtībā par filmas kvalitāti var spriest pēc tā, cik ilgi pēc seansa nākas par to piedomāt un dzīvot tā radītajās izjūtās. "Nakts skrējiena" gadījumā tā bija vismaz pusstunda, un tas jau ir kaut kas.
Žanrs: Asa sižeta drāma
Iznākšanas gads: 2015
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru