Tieši tāds oficiālajā versijā ir bijis amerikāņu žurnālista Gerija Veba gals - žurnālista, kurš deviņdesmitajos gados atklāja kārtējos faktus, kas izgaisina ilūziju, ka demokrātijas, cilvēktiesību un visu pārējo lielisko vērtību pašpasludinātās citadeles ASV rīcības morāle patiešām arī atbilst šīm vērtībām. Tieši par šo žurnālistu un viņa atklāto, balstoties uz patiesiem notikumiem, vēsta filma "Nogalināt ziņnesi".
Pati filma savukārt paguvusi spoži pierādīt, ka vēl viena no Rietumu politisko demagogu bieži piesauktajām vērtībām - vārda brīvība - tiek izmesta atkritumu kastē tiklīdz tā kļūst neērta pašiem demagogiem. Proti, šī filma piedzīvojusi lielas problēmas ar distribūciju - ASV lielo kinoteātru ķēdēs tā arī nav nonākusi un tikusi izrādīta tikai vietām, mazos kaktu kinoteātrīšos. Par to, cik grūts uzdevums bijis noskatīties šo filmu pat vienā no pasaules lielākajām megapolēm, Ņujorkā, var lasīt šeit.
Latvijā "Nogalināt ziņnesi" izrādīšanu panākusi neatkarīgo kino atbalstošā kinoprojekta "Spektrs" komanda, kuri paši par filmu saka: "Filma ir ļoti laba un sociāli nozīmīga, bet tai neklājās viegli - ASV to «palūdza» neizrādīt lielākajiem kinoteātru tīkliem, izpalika arī Oskara nominācija Džeremijam Reneram, kuram šī, iespējams, ir karjeras labākā loma. Bet mēs savukārt vedam uz Latviju filmas, no kurām atsakās citi izplatītāji, un jūtam tajā visā radniecīgu, dumpiniecisku garu - tādēļ nebaidīsimies to izrādīt."
Diemžēl Forum Cinemas repertuārā "Nogalināt ziņnesi" parādījās tikai uz nepilnu nedēļu pirms Lieldienām. Neatceros gandrīz nevienu citu filmu, kura būtu pārtraukta izrādīt jau pēc nepilnas nedēļas, turklāt ar tikai vienu seansu dienā. Vēl naskāk filmas seansi pazuduši "Cinamon Kino", kur tā, šķiet, tika izrādīta tikai dažas reizes. Pēdējais lielais kinoteātris, kur filmu (tiesa gan, sliktākajos laikos, kā, piemēram, desmitos vakarā) vēl līdz trešdienai iespējams noskatīties, ir Riga Plaza esošais "Multikino".
Kā to skaidrot? Vai arī Latvijā kādi ietekmīgi ļaudis "palūguši" kinoteātriem ar filmas izrādīšanu pārāk neaizrauties? Jebkurā gadījumā, "Nogalināt ziņnesi" ne tikai ar savu saturu, bet arī pašas piemēru skaidri pierāda, ka t.s. "brīvajā pasaulē" pastāv ne mazāk spēcīga informācijas kontrole un ne mazāk vērienīga propagandas sistēma kā autoritārajā Krievijā, par kuru mēdzam izvalbītām acīm aizgūtnēm šausmināties.
Pati filma ir uzņemta spriedzes drāmas garā, atainojot žurnālista cīņu ar sistēmu, iestājoties par patiesības atklāšanu. Patiesība ir gana šokējoša, lai būtu daudz ietekmīgu spēku, kas nevēlētos tās nonākšanu atklātībā - CIP palīdzējusi narkobaroniem lielos apmēros tirgot kokaīnu ASV, lai finansētu antikomunistiskos paramilitāros grupējumus Nikaragvā (oficiālā ceļā finansējumu iegūt neizdevās, jo ASV Kongress ieceri noraidīja). Vairāk filmas saturu neatklāšu, piebildīšu vien to, ka tā nodarbojas ne tikai ar šī skandāla naratīvu, bet arī ar paša žurnālista daudzšķautņainās personības iespējami objektīvu parādīšanu, nebūt nemēģinot padarīt viņu tikai par svēto. Vienlaikus filma dod precīzu ieskatu tajā, kādas metodes tiek izmantotas ASV varas cīņā ar šādiem neērtiem cilvēkiem, kuru rokās nonākusi nozīmīga informācija. Ne vienmēr "nogalināt ziņnesi" jāsaprot burtiskā nozīmē, jo varas aprindās nevienam nav vajadzīgs mocekļa tēls, kurš var izsaukt vēl lielākas aizdomas vēl plašākā sabiedrības lokā. Lai "nogalinātu ziņnesi", pats galvenais ir sagraut viņa morālo autoritāti, mazināt tā uzticamību un panākt, ka atklātos faktus aizēno diskusija par plašākā mērogā pilnīgi nebūtiskām paša "ziņneša" personības kvalitātēm. Respektīvi, ar "ad hominem" nokaut patiesību. Diemžēl bieži vien tas arī izdodas.
"Nogalināt ziņnesi" ir līdzīga 2010. gada filmai "Godīga spēle", kas tieši tādā pašā manierē apskatīja ASV diplomāta Džozefa Vilsona un viņa sievas, CIP aģentes Valērijas Pleimas cīņu ar Buša administrācijas meliem par karu Irākā. "Godīga spēle" savulaik mani iespaidoja spēcīgāk par "Nogalināt ziņnesi", bet, iespējams, tikai tāpēc, ka toreiz tas viss vēl daļēji šķita kas jauns un šokējošs. Tagad ar "brīvās pasaules" melu atmaskošanu mani vairs nepārsteigt, un lielā mērā precīzi zināju jau iepriekš, ko gaidīt no "Nogalināt ziņnesi", tāpēc nekādu īpašu pārsteigumu filma nesagādāja. Taču tiem, kas, tēlaini izsakoties, joprojām domā, ka Lapzemē dzīvo Santa Klauss, kurš ik gadu Ziemassvētkos aplido pasauli ziemeļbriežu pajūgā un izdala dāvanas, "Nogalināt ziņnesi" būs ļoti izglītojoša un noderīga filma.
Iznākšanas gads: 2014
Žanrs: Dokudrāma, Spriedzes filma
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru