Lai arī ambiciozā zinātniskās fantastikas filma "Transcendence" kritusi gan kritiķu, gan skatītāju nežēlastībā un tikai ar pūlēm atpelnījusi 100 miljonus dolāru lielo budžetu, tās absolūtā mazākumā esošais cienītāju pulks, pie kura pieder arī šo rindu autors, noteikti turpinās uzskatīt, ka pasaule šo šedevru vienkārši nav sapratusi.Gan Džonijs Deps, gan Morgans Frīmens ir vārdi, kuru parādīšanās filmas aktieru sarakstā gandrīz jau garantē, ka to skatīties būs vērts. "Transcendence" aiziet vēl daudz tālāk. Tā patiešām izpilda savā nosaukumā ietverto apsolījumu. Šī ir viena no filmām, pēc kuras noskatīšanās ir izmainīts emocionālais, intelektuālais un varbūt pat garīgais apziņas stāvoklis. Tāpat šī ir viena no tām kino mākslas pērlēm, kurā ietvertais dziļums ir tik pamatīgs un daudzslāņains, ka tā pietiek vairāk nekā tikai vienai vai divām noskatīšanās reizēm.
Jautājumi, kurus, spēlējoties ar tehnoloģiskās singularitātes ideju, filma izvirza un uz kuriem tā meklē atbildes, ir daudz sarežģītāki par klišejisko biedēšanu ar "mākslīgā intelekta radītiem draudiem". "Transcendence" iedziļinās pašā cilvēka eksistences kodolā, vaicājot, kas īsti ir mūsu apziņa, vai tā sastāv tikai no neironu sinapsēm smadzenēs, vai tajā ir klātesošs vēl kaut kas, ko mēdz dēvēt par dvēseli vai garu.
Varētu likties, ka "Transcendence" atļaujas nostāties materiālistiskā pasaules skatījuma pusē. Depa atveidotais galvenais varonis - zinātnieks Vils Kasters saglabā ne tikai patības apziņu un savu intelektu, neilgi pirms fiziskā ķermeņa nāves ar smadzeņu impulsu receptoru palīdzību augšupielādējot to datorā, bet, kā izrādās, arī savu dziļāko, emocionālo būtību. Savukārt transcendence filmas versijā izrādās nevis domājošā prāta "pārkāpšana", bet gan masīva bagātināšana - saslēdzot augšuplādēto Kastera prātu ar internetu, tas iegūst milzu zināšanas un gandrīz neierobežotas attīstības iespējas, kuras turklāt liek lietā nevis egocentriskos nolūkos vai destruktīvi, kā nesaprātīgie ļaudis savās bailēs to pārprot, bet gan ar dziļu viedumu un harmonijā ar visu esošo, beigu beigās izpildot pat pašuzupurēšanās aktu, saprazdams, ka cilvēce šādam progresam vienkārši nav gatava.
Šāda, ļoti tehnokrātiska versija par apziņu, no vienas puses, it kā būtu budisma antitēze, taču paradoksālā kārtā filma tomēr nesludina materiālistu uzskatu, ka apziņa pēc fiziskā ķermeņa nāves nevar saglabāties. Šai dilemmai filmā ir atrasts risinājums - ar milzu zināšanām apveltīta apziņa var atrast veidu, kā burtiski "iesūkties" fiziskajā materialitātē, pārveidojot to molekulārā līmenī. Beigu beigās sanāk tāda kā atgriešanās pie panteisma filozofijas, kur apziņa un dzīvība mīt itin visā. "Transcendence" faktiski piedāvā unikālu garīguma un materiālisma uzskatu sintēzi, tiesa, līdz galam neko nepaskaidrojot un atstājot interpretācijas skatītāja ziņā. Tie, kas paraduši saņemt uz paplātes gatavas atbildes, pēc filmas noskatīšanās varētu justies nepiepildīti un aizkaitināti, taču par šāda mēroga jautājumiem izdarīt viennozīmīgus secinājumus patiesībā nav iespējams, tā būtu vienkārši ģeķība.
Ja kāds domā, ka viss iepriekšminētais nozīmē, ka filma ir tikai intelektuāla rakstura izklaide, tad tie ir maldi - tieši emocionālās puses, dziļa dvēseliskuma klātesamība piedod tai neaptveramu skaistumu. Pat esot visas cilvēces zināšanu un neierobežotas varas pār fizisko realitāti apveltītam, par vienu no Kastera motivācijas pamatiem joprojām paliek viņa jūtas pret sievu. Filmas pēdējie kadri ir vieni no saviļņojošākajiem, kādi redzēti. Vismaz tiem, kuri mīl.
Protams, gribētāji noteikti varētu sameklēt filmā kādas loģiskas nesakritības, jā, "Transcendence" varbūt beigās šķiet arī mazliet juceklīga un var jau būt, ka scenārija kompozīcijas ziņā to varēja noslīpēt arī vēl perfektāk. Tomēr, manuprāt, šajā gadījumā tie jau ir pilnīgi sīkumi. Pat ja ne nopulēts līdz pašam galam, "Transcendence" vienalga ir spoži mirdzošs dimants - gan idejas un vēstījuma, gan emocionālā līdzpārdzīvojuma, gan vizuālās estētikas ziņā. Un, protams, Džonijs Deps Vila Kastera lomā ir vienkārši izcils. "Literino" vērtējumā - 2014. gada labākā un viena no 21. gadsimta TOP5 filmām (līdz šim).
Iznākšanas gads: 2014
Žanrs: Zinātniskā fantastika/drāma
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru