Nelaiķa zviedru rakstnieka Stīga Lārsona bijusī partnere Eva Gabrielsone nopēlusi populārās triloģijas "Meitene ar pūķa tetovējumu" turpināšanu ar citu autoru sarakstītiem romāniem.
Pirmais tāda veida romāns "That Which Does Not Kill" ("Kas nenogalina") šī gada augustā iznāks 35 valstīs. Tā autors ir rakstnieks Deivids Lāgerkrancs."Viņi saka, ka varoņiem jādzīvo mūžīgi. Taču tās ir pilnīgas muļķības, jo tas tiek darīts tikai naudas dēļ," uzskata arhitekte, rakstniece un politiskā aktīviste Gabrielsone. "Tā ir izdevniecība, kurai vajag naudu, un rakstnieks, kuram pašam nav nekādu ideju, tāpēc viņš kopē kādu citu."
Gabrielsone un Lārsons dzīvoja kopā 32 gadus. Lārsons 2004.gadā 50 gadu vecumā mira no sirdstriekas. Rakstnieks nepiedzīvoja triloģijas publicēšanu un milzīgos panākumus visā pasaulē. Pirmās trīs grāmatas pārdotas apmēram 75 miljonos eksemplāru un tulkotas vairāk nekā 30 valodās.
Pēc Lārsona nāves Gabrielsone intervijās sacīja, ka viņai esot ceturtās grāmatas uzmetums, ko Lārsons iesācis dažus mēnešus pirms nāves. "Es vairs negribu runāt par ceturto manuskriptu. Man tā vairs nav, un Lāgerkrancs sāka no nulles," viņa teica. Gabrielsone norāda, ka Lāgerkrancam neesot nekā kopīga ar Lārsonu, kurš bija žurnālists un kreiso spēku aktīvists. "Viņš nāk no pilnīgi citādākas vides. Viņam viss nācis viegli. Viņš nekad nav bijis aktīvists. Tas viss ir nepareizi," pauž Gabrielsone. Lāgerkrancs esot "pilnīgi idiotiska izvēle", viņa uzskata.
Tiek uzskatīts, ka pirms nāves Lārsons esot plānojis papildināt sēriju ar vēl vismaz septiņiem romāniem, taču viņa bijusī dzīvesbiedre norāda, ka tā neesot taisnība. "Visi domā, ka bija kāds liels plāns. Taču patiesībā nebija nekāda plāna, kad viņš uzrakstīja pirmās trīs grāmatas, un arī ceturtās iesākšana bija spontāna," viņa stāsta. "Viņam joprojām nebija plāna."
"Es nebūtu turpinājusi Stīga darbus. Tā bija viņa valoda, viņa unikālais naratīvs," uzsver Gabrielsone.
Pāris nebija precējies. Lārsons nebija paredzējis ne pāragro nāvi, ne arī triloģijas lielos panākumus, tāpēc nebija atstājis testamentu. Gabrielsone tiesas ceļā centās iegūt tiesības lemt par Lārsona darbiem, taču galu galā viss mantojums nonāca rakstnieka ģimenes rokās. "Vissliktākais ir tas, cik ļoti tas būtu skumdinājis Stīgu," viņa norāda. "Viņš nevienam neļāva pārveidot savus tekstus. Viņš būtu bijis ļoti dusmīgs. Kas to lai zina, varbūt viņš uzsūtīs zibeni grāmatas atklāšanā."
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru