Valdis Zatlers "Kas es esmu"

Valda Zatlera kādā preses konferencē izmestā frāze ātri kļuva par "spārnoto teicienu", ar ko prezidenta nelabvēļi nekautrējās viņu izsmiet. Tikai retais pamanīja, ka patiesībā Zatlers toreiz nemaz neteica: "Kas es esmu?", bet gan: "Kad es esmu?", jautādams savam preses sekretāram kaut ko saistībā ar plānoto vizīšu grafiku. Arī pats Zatlers necenšas iegrimt vēsturisko precizitāšu smalkumos un savā autobiogrāfiskajā grāmatā šīs frāzes defektu veiksmīgi pārvērš efektā. Var tikai piekrist eksprezidentam, ka "Kas es esmu?" ir ļoti vērtīgs un dziļš jautājums, kas katram būtu sev jāuzdod. Budisti uzskata, ka uzdodot sev šo jautājumu pietiekami ilgi un neatlaidīgi, turklāt nemēģinot uz to rast intelektuāla rakstura atbildi, var pat nonākt pie apskaidrības...

Valda Zatlera "apskaidrības" par Latvijas politisko virtuvi ir gana atklātas un gana aizraujošas. Te var atrast šo un to no vietējās politikas aizkulisēm, lai gan neko īpaši pārsteidzošu jau šīs detaļas neatklāj, vien labi iekļaujas jau esošajā priekšstatā. Brīžam diezgan interesanti ir Valda Zatlera vērojumi par politiķu raksturiem, Zatlers centies ieskicēt gan oligarhu psiholoģiskos portretus un pat atminēt Putina "personības mīklu".

Lai arī grāmatai, gluži saprotami, cauri vijas tāds neliels paštaisnuma oreols (kurš gan atturētos, starp rindiņām nepaslavējis sevi), kopumā tā atklāj Zatleru kā šķietami godprātīgu, bet arī... galēji naivu cilvēku. Tas izpaužas ne tikai viņa sākotnējos, ļoti piezemētajos priekšstatos par trīs oligarhu ietekmi, kurus, kā pats grāmatā atzīst, pēc stāšanās amatā viņam drīz vien nācās pamatīgi pārvērtēt, bet arī naivajā pieejā Reformu partijas veidošanai, kas bija viens no cēloņiem, kas galu galā noveda pie partijas kraha. Vai tiešām bija tik grūti saprast, ka Olšteins (un viņa sešinieks) bija izteikts pašlabuma meklētājs un karjerists, nevis Reformu partijas nostādnēm uzticīgs ideālists? Zatleram nācās par šo nodevību maksāt rūgtu cenu, ko eksprezidents atzīst arī grāmatā, taču viņa nelabojamo labticību laikam nemaina nekas, ko Zatlers nav pieredzējis personiski, pats savā dzīvē. Kā gan citādi lai izskaidro Zatlera apdullinoši rožaino priekšstatu, ka Džordžam Bušam, stājoties ASV prezidenta amatā, esot bijuši tikai vislabākie nodomi...

Jāpiebilst, ka "Kas es esmu" nebūt nav stāsts tikai par politiku un tajā valdošajiem likumiem, Zatlers plaši apraksta gan savu bērnību, gan ārsta pieredzi. "Kas es esmu" ir lasāms arī kā savdabīgs "amerikāņu sapņa" stāsts, kad cilvēks pēkšņi un gluži nejauši nokļūst augstākajā valsts amatā. Zatleru, vismaz garīgi, šī pieredze nesalauza, gluži pretēji, viņš ļoti ātri nobrieda kā politiķis un iekšpusē mītošo mugurkaulu attīstīja arī ārējā stājā un stingrībā, ko izmantoja pārsvarā jau patiešām Latvijas labā (lai gan, protams, var diskutēt, vai "rīkojuma numur divi" iemesls tiešām bija tikai tas, ka prezidentam beidzot "piegriezās" oligarhu patvaļa). Jau toreiz, 2007. gadā, kad Zatleram tika gāzts virsū samazgu spainis, man bija sajūta, ka šāds "diskreditācijas avanss" ir ļoti negodīgs un nepamatots. "Zoodārza" sniegto iespēju Zatlers izmantoja tā, ka pašam "Zoodārzam" tas nemaz negāja pie sirds un Zatlera bijušajiem ķengātājiem nācās pievērt mutes.

Izdošanas gads: 2015
Izdevniecība: Jumava

Share on Google Plus

Literino - portāls par jaunumiem un atklājumiem kino, literatūras, mūzikas un teātra mākslas jomā