"Imitācijas spēle" ievērojami pārspēja manas diezgan rezervētās gaidas. Ejot uz filmu, labākajā gadījumā cerēju uz labu asa sižeta vēsturisko gabalu par 2. pasaules kara laiku, tomēr "Imitācijas spēle" ir kas vairāk - tas ir arī diezgan sirdi plosošs cilvēcisko attiecību un grūtu dilemmu atainojums. Jā, varbūt teatrālāks un scenarizētāks, ne tik "reālistisks" kā Stīvena Houkinga dzīves apcerējums, tomēr savā ziņā pat aizgrābjošāks.
"Imitācijas spēles" centrā ir britu matemātiķis Alans Tjūrings, kurš palīdzēja sabiedroto labā nosvērt kara svaru kausus, izgudrojot ierīci, kas spēja uzlauzt vāciešu izslavēto Enigma šifru un kļūt par mūsdienu datoru priekšteci.
Nemitīgas spiegu spēlītes un pretinieka maldināšana, tai skaitā pieņemot necilvēcīgus un amorālus lēmumus arī par "savējo" ziedošanu - tā ir viena no filmas nosaukumā iekodētajām sižeta līnijām. Otra ir paša Tjūringa personīgā dubultā dzīve, jo viņš ir gejs, taču pret gejiem toreiz Lielbritānijā bija pavisam cita ne tikai sabiedrības attieksme, bet vērsās pat ar likuma bardzību... Uz patiesiem notikumiem balstītās, lieliski uzņemtās un kompozicionāli uzbūvētās, izcilas aktierspēles caurstrāvotās filmas traģiskais nobeigums atstāja diezgan spēcīgu nospiedumu dvēselē, filma neizgāja no prāta vēl labu brīdi pēc seansa.
Iznākšanas gads: 2014
Žanrs: Vēsturiska drāma
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru