Reizēm pavisam negaidot izdodas uzskriet virsū īstiem tīrradņiem, kas nepelnīti guļ Latvijas grāmatniecības aizmirstības apcirkņos (tiesa gan, nolasījuma pakāpe šai no bibliotēkas paņemtajai grāmatai liecina, ka cilvēki to iecienījuši). Vairs neatceros, kur internetā izlasīju, ka "Neatkarīgās Rīta Avīzes" apskatniekam jau tālajā 2002. gadā apgādā Atēna iznācis spriedzes romāns, kurā viņš, saucot īstajos vārdos un uzvārdos, kā daļu no grāmatas varoņiem izmantojis daudzus no tālaika Latvijas "smagsvariem" (Lembergam gan, protams, izpaliekot, tāpat arī Kargins likts mierā) un... ticis cauri ar "sausu" ādu (nevienu ierosinātu lietu par goda un cieņas aizskaršanu vai citām publiski redzamām nepatikšanām).
Neko pārāk daudz no šīs grāmatas negaidīju un atzīšos, ka pat glabāju neķītras aizdomas par no Ventspils puses apmaksātu pasūtījumu, kas tapis vēl pirms slavenās "uzņēmējdarbības vides sakārtošanas" un tāpēc visa grāmata būs veltīta vienīgi tam, lai galvenos Lemberga oponentus - Šķēli, Grūtupu un viņu kompanjonus - parādītu nejaukā gaismā. Nekā tamlīdzīga. Jā, grāmatā netrūkst veselīgas ironijas devas, un dažs no pieminētajiem personāžiem ar vājāku humora izjūtu varētu arī apvainoties, jo B. Latkovskis asprātīgi pavelk uz zoba gan dažādo toreiz augsti stāvējušo kungu rakstura īpašības, gan izturēšanās iezīmes un dažbrīd pat ārējo veidolu. Taču zoboties nebūt nav grāmatas pašmērķis, tikai garšvielas funkciju pildoša, pikanta piedeva. Pašiem romānā aprakstītajiem notikumiem nav saistības ar realitāti, ja neskaita ģeopolitisko un ekonomisko kontekstu.
Grāmatas sižets ir apbrīnojami virtuozi savērpts. Notikumi traucas uz priekšu dinamiski mainīgā un neparedzamā scenārijā. Ierastās, klišejiskās bestseller-trilleru struktūras vietā šeit ir neordinārs, nesamākslots un tāpēc ticams negaidītu pavērsienu virpulis, kurā likumsakarības un nejaušības, izplānotas darbības un pārpratumi jaucas kopā tieši tik veikli un viegli kā dzēriena sastāvdaļas prasmīga bārmeņa kokteiļglāzē. Romāna gaitā pastāvīgi uzrodas arvien jauni un jauni (gan reāli, gan izdomāti) personāži, turklāt B. Latkovskis pamanās šos tēlus efektīgi noraksturot vien dažās rindkopās, par teju ikvienu no viņiem uzburot minimālu, taču pietiekami izjustu cilvēcisko priekšstatu.
Var tikai apskaust arī valodas veiklību un uzjautrinošās vārdu piruetes, ar kādām autors šeit spēlējas. Nē, tā gluži nav valoda, par kuru jūsmos literatūras snobi, taču tā ir valoda, kas ļoti veiksmīgi uzrunā (vismaz manu) humora izjūtu. Nu, piemēram, kāds miesās varens lauku spēkavīrs tiek raksturots tik sulīgi: "Gandrīz divus metrus garš, viņš stāvēja istabas vidū, iepletis kājas kā Kurbads. Rokas no pleciem izauga kā stiegraini žuburota ozola zari. Viņš vicināja sev priekšā dūres kā milnas. Galva ar kaklu veidoja kaulu un miesas blāķi, kas apjomos līdzinājās skārda baļļai, kādās vēl tagad daudzviet laukos mazgāja veļu, bet rumpis atgādināja stāvus sagāztu padomju laika kvasa mucu."
Romāns ir arī politideoloģiski uzlādēts, taču B. Latkovskis neko ar varu neuztiepj, tikai piedāvā dažādas (romāna varoņu izteiktas) pārdomas par pasaules kārtību, kurām lasītājs var piekrist vai nepiekrist, tādējādi veidojot vai papildinot sava redzējuma mozaīku. Politiski izglītotam lasītājam daudz kas atklāsies starp rindiņām, un šajā ziņā ko vien vērts ir romāna nobeigums - itin kā tik pēkšņs un farsam pietuvinošs, taču tajā pašā laikā tik īstenībai atbilstošs un asprātīgs... Romāna beigas liek vairākkārt neviļus pasmaidīt vēl nākamajā dienā, un ir skaidrs, ka, atšķirībā no daudzām citām (arī labām!) grāmatām, šī romāna pašas pēdējās rindkopas (kuras, starp citu, arī atšifrē grāmatas nosaukumu) ir ierakstījušās atmiņā uz palikšanu.
Ja B. Latkovskis būtu vēl vairāk paspēlējies ar romāna komisko elementu, tad "Nelaiķis ierodas ar nokavēšanos" būtu dēvējams gluži vai par lieliskas kriminālkomēdijas žanra paraugu, no kura varētu sanākt varbūt pat vēl labāks kinoekrānu materiāls nekā cienījamais leišu un britu pērnais kopražojums "Redirected: Nacionālā ķeza". Skaidri jūtams, ka Bens Latkovskis, šo romānu rakstot, mūzu ielenkts lidinājies radošās stratosfēras augstumos. Tāpēc vēl jo vairāk žēl, ka šī grāmata pagaidām ir palikusi kā vienīgā B. Latkovska izpausme daiļliteratūrā.
Izdots: 2002, apgāds Atēna
Žanrs: Politiskais trilleris
VĒRTĒJUMS:
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru