Ikvienam jaunam rakstniekam, lai tiktu pamanītam, jāizlaužas cauri pamatīgiem stikla griestiem - no vienas puses, jāgūst publicitāte, lai cilvēki vispār par viņa garadarbu uzzinātu, no otras puses, jāizkausē biezais snobiskās attieksmes ledus, kas pret iepriekš nedzirdēta autora vārdu ir norma.
Pateicoties "Dienas" mediju impērijas atbalstam (jo romānu izdod "Dienas grāmata"), Aldim Bukšam izdevās tikt galā ar pirmo, un pēc vairākām pozitīvām recenzijām presē arī lasītāji šķiet ieinteresēti un ir gatavi uzticēties "Parādu piedzinējiem" tādā mērā, ka grāmatai jau esot nodrukāta otrā tirāža (kas Latvijas grāmatu tirgū ir labs panākums, īpaši debitantam).
"Parādu piedzinēji" portretē skarbo dižķibeles laiku, kad šīs profesijas pārstāvji pēkšņi izrādījās vieni no pieprasītākajiem darba tirgū - pēc "trekno gadu" buma parādā bija daudzi, bet ne visi spēja šos parādus atmaksāt. Romāns vedina uz domu, ka pat prestižas bankas tajā laikā nesmādēja nedz dažādus pašdarbnieku līmenī strādājošus piedzinējus, nedz viņu "kreisās", ne pārāk juridiski korektās darba metodes. Ka tikai rezultāts.
Sižetiski romāna spriedzes uzbūve ir gana vienkārša, taču labi pārbaudīta un efektīva - tās ir visdažādākās mačo tipāžu pretstāves, no konfliktiem naktsklubos līdz krietni nopietnākām "alfa tēviņu" sadursmēm. Galvenie varoņi, paši būdami gana lieli "mačo" (bijušie karavīri kā nekā) savā parādu piedzinēju ampluā sastopas ar dažādiem izaicinājumiem un vairāk vai mazāk "rūdītiem" pretiniekiem. Sākumā veicas itin gludi, kādu laiku izdodas tikt cauri sausām kājām, taču, iestiegot netīro darbiņu un finanšu afēru muklājā dziļāk, situācija kļūst aizvien sarežģītāka un draudīgāka...
"Parādu piedzinēji" ir stāsts par alkatību un to, cik viegli ir paslīdēt uz negodprātības banāna miziņas, attopoties, ka mazā pirkstiņa vietā velns jau pievācis ne tikai visu roku, bet gandrīz arī dvēseli... pat ja sākumā nodomi ir bijuši tikai viscēlākie. Apceres par "naivo" godīgumu jeb domām par sabiedrības kopējo labumu iepretim "pragmatiskajam" blēdīgumam jeb pilnībā egoistiskam pasaules redzējumam ir tas, kas romānam piedod dziļāku dimensiju.
Tiem, kuri šeit meklēs banku rīcības atmaskojumus makrolīmenī, šī grāmata gan liks vilties - šķiet, A. Bukšs ir stingri pārliecināts, ka pie jebkādām negodīgām banku afērām vainojami tikai paši vietējie bāleliņi (izpildītāji, zemāka ranga vadītāji), taču ārzemēs mītošie "lielie" īpašnieki un augstākie vadītāji grāmatā tiek aizkustinoši attēloti kā labticīgi, pilnībā godprātīgi ļautiņi, kuru vienīgā vaina ir tā, ka tie pārāk uzticas vietējiem vagariņiem. Šajā ziņā Bukša skatījums ir pilnīgā pretrunā ar nu jau zviedru valodā izdotās Otto Ozola "Latvieši ir visur" pausto, kur skandināvu bankām pārmests skarbi un tieši - tās apzināti izvēlējušās šādu kreditēšanas politiku Baltijas valstīs. Kurai versijai ticēt, lai paliek katra paša ziņā.
Kopumā "Parādu piedzinēji" ir tiešām saistošs, raiti sarakstīts, viegli lasāms romāns. Tas ir labs papildinājums latviešu spriedzes literatūras plauktiņam, un, lai gan vietējo autoru asa sižeta romāni Latvijā aizvien ir diezgan liels deficīts, pēdējā laikā trilleru izdošana sāk uzņemt apgriezienus un to klāsts ir dažādojies teju visām gaumēm. Pēdējā pusotra gada laikā bez "Parādu piedzinējiem" iznākuši arī lielu ažiotāžu radījušais detektīva un ezoterikas hibrīds, Jurģa Liepnieka un Nila Saksa "Nāve - tās nav beigas", Otto Ozola "Džeimsa Bonda garā" ieturētais spiegu trilleris "Theodorus. Deja ar ziloņzivi", kā arī pavisam nesen klajā nākušais vēl viena jaunā autora - Ikara Piebalga - globāli politiskais trilleris par tuvāko 20 gadu nākotni: "Melu sindikāts".
Izdošanas gads: 2015
Apgāds: Dienas grāmata
Žanrs: Spriedzes romāns, trilleris
VĒRTĒJUMS:
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru